Spaanijaa dziive saakas 21.00 it seviski karstajos regionos. Pilseetu ielas un baari atdziivojas visi atpuushas. Ielaas nevienas mashiinas, visi veikali ciet.
Esmu mazaa ciemataa kur nav bankomaatu un nauda ir beigusies. Albergue mani ar visaam probleemaam pasuuta taalaak, nu neko dariit, jaanaksno laukaa.. Taa kaa nogaaju dubultu distanci, ir vakars un tumshs un lai tiktu prom no ciema jaaskeerso upe, bet tilta vietaa kaut kur esot no paleteem un akmenjiem saimprovizeeta paareja. Gaismas nav, apkaart pika melna tumsa. No mobilaa neko daudz nevar saspiidinaat un vispaar nav ne jausmas vai doties pa straumi vai pret.
Un tad es veershos pie augstaakiem speekiem ar domu: gaismu. Luudzu, mazliet gaismas. Un satruukstos jo 30m no krasta ir staavlaukums kuraa staav smagaa mashiina kas tajaa mirklii iedarbina motoru. Dodos pie sofera un pajautaaju kur sheit ir paareja - vins pagriez masiinu nelielaa lenkii un iesleedz taalaas gaismas un tur taa ir mana paareja.
100 m peec paarejas satiekas divi lauki, viens nesen uzarts ar milziigaam vagaam. Otrs svaigi noplauts. Savaacu noplauto zaali un saklaaju vagaa un dabuuju miikstaako gultu kaadu vien var veeleeties. Aizmiegu skatoties zvaigznees ar smaidu un pateiciibu sirdii.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru