No riita devos celjaa sameeraa agri, bija jaanoiet 35.
Ap deviniem gaaju gar iezogojumu, kur ganiijaas zirgs. Mani ieraudziijis shis devaas (jaaja?) pie ieloka malas un skatiijaas virsuu. Piegaaju paplikeeju pa purnu un aizdzinu no aciim mushas. Devos taalaak, shis gar ieloka malu iet liidzi. Atcereejos ka somaa jaabuut aabolam. Atpakojos, atradu aabolu un zirgs ar diviem kodieniem to noeeda. Gribeeja apeest arii piedurkni. Neatljaavu. Anyway staast ir par to ka peec pusstundas gaaju caur mazu ciematinju, gar baaru kas tikko veeraas valjaa un baigi sagribeejaas nelielas brokastis (sviestmaizi)un kafiju. Pie baara veicu pasuutiijumu un gaidiiju kameer sagatavos. Pa to laiku baaraa ienaaca soliida paskata viirietis un apjautaajaas vai esmu pelegrino. Biku papljaapaajaam, bet mans pasuutiijums bij gatavs un saaku mekleet naudu, uz ko sarunubiedrs reageeja ar nosodoshu skatienu un vaardiem. No no. This is on me. Respektiivi uzsauca. Vot taa.
Moraale : barojiet zirgiem aabolus. :)
o, patīkami :)
AtbildētDzēstzirgi nejāj :D cilvēki viņus jāj :DD zirgi skrien, lēkšo, utt. bet,jā zirgiem āboli ir topā :)
AtbildētDzēst